svētdiena, 2014. gada 12. janvāris

Vīnes ābolu strūdele /Altwiener Apfelstrudel/

Daudzi uzskata, ka tās pūles nav to vērtas. Lai gan pastāv priekšstats, ka ābolu strūdele ir strūdele arī no kārtainās mīklas, tad Austrijā drīzāk teiktu, ka tas tāds ābolu pīrāgs vien ir.
Lasot nesen iegādātu recepšu grāmatu*, manu uzmanību piesaistīja tieši strūdele. Pirms tam arī zināju īsti tikai variantu ar kārtaino mīklu, un pati biju arī tādu mēģinājusi gatavot, bet tad sanāca tikai taukaina un izplūdusi masa. Protams, ka neko nedarīju pareizi, un neko pēc grāmatas. Manas mēra izjūtas mani laikam pievīla, un tā nu nozvērējusies sev, ka kaut kam tādam vairs neķeršos klāt, uzdūros īstai strūdeles receptei. Neticīgi gan pāris reizes pārlasīju rindas, ka īsta strūdeles mīkla ir tikai tad, ja tā ir izrullēta tik plāni, lai cauri varētu lasīt avīzi. Nu, ja.... tikai ne ar mani, mīklas rullēšana, nav mana labākā puse, kaut gan cenšos visiem spēkiem to uzlabot. Ar lielu skepsi gan, bet visu vārds vārdā, arī salasījusies daudz informācijas un pieredzi Austrijas namamāšu blogos un forumos, ķēros klāt, un te nu ir rezultāts.
Sanāca(!) mana pirmā īstā Vīnerapfelštrūdel´




Mīklai
300g smalka maluma kviešu milti
150ml silts ūdens
50ml augu eļļa
5g sāls

Pildījumam
1kg āboli (ne pārāk saldi, bet sulīgi, man šķirne Boskop)
60g sviests
120g cepumu drupačas(vai arī sausiņu, der arī rīvmaize)
100g cukurs
sula un norīvēta miziņa no 1 citrona
norīvēta miziņa no 1 apelsīna
80g valrieksti, smalki sakapāti(var likt arī citus riekstus pēc izvēles, piem. lazdu)
60g rozīnes
30ml tumšais rums (es aizstāju ar 30ml apelsīnu sulas)
1 tējkarote malts kanēlis
100g skābs krējums(pēc izvēles)

80g kausēts sviests mīklas pārsmērēšanai


Bļodā izsijā miltus, pievieno silto ūdeni un eļļu. Mīca līdz vairāk nelīp pie rokām un mīkla ir vijīga. Apsmērē ar eļļu un ietin pārtikas plēvē. Atstāj istabas temperatūrā vismaz vienu stundu.
Priekš pildījuma nomizo ābolus, sadala ceturtdaļās, izgriež serdītes un sagriež šķēlītēs, bet tikai ne pārāk plānās.
Katliņā izkausē sviestu un pievieno drupačas(tās var būt saberztas no garšīgiem cepumiem,vai vienkāršajā variantā rīvmaize, tad būtu vēlams pievienot šķipsnu vaniļas cukura). Nedaudz apbrūnina, vienu trešdaļu pārliek atsevišķā traukā(tās noderēs vēlāk), un pievieno trešdaļu no sagrieztajiem āboliem, maisot nedaudz uzsilda. Tad pievieno cukuru, apelsīna un citrona miziņas, citrona sulu, valriekstus, rozīnes, kanēli un rumu. Visu labi samaisa, ņem nost no plīts un samaisa kopā ar pāri palikušajiem zaļajiem āboliem.
Tagad pats atbildīgākais un “sarežģītākais” posms. Uz galda uzklāj dvieli (pietiekoši lielu), pārsijā pāri dvielim miltus ļoti plānā kārtā.
Dvieļa vidū liek mīklu un ar rulli taisnstūra formā izrullē, cik plāni vien var, var ļoti lēnām un uzmanīgi arī stiept ar rokām. Diemžēl rullēju uz dvieļa kreisās puses, raksts ir blāvāks, bet ar to visu kaut kādus rakstus saskatīt varēja. 
 
Pildījumu klāj nevis uz platākās, bet šaurākās malas(jo sanāks daudz pa garu, un tinot mīklas kārtas būs mazāk).
Izkausē sviestu, krāsni uzsilda uz 220°C. Apsmērē ar kausēto sviestu visu mīklas virsmu. 
Tajā malā uz kuras klās pildījumu uzber malā atliktās drupačas un nedaudz izlīdzina, atstājot pāris centimetrus brīvus no katras malas. Tad virsū klāj sagatavoto pildījumu un nedaudz izlīdzina. Āboliem pārlej pāri skābu krējumu (biju tik pārsteigta, ka viss izdevās, ka no prieka aizmirsu un par krējumu atcerējos, kad strūdele jau smuki cepās cepeškrāsnī, tas nav arī nekas traģisks, ja krējumu neliek, pildījums tāpat ir pietiekoši sulīgs). Rullē ar dvieļa palīdzību, paceļot nedaudz uz augšu un turot aiz abiem dvieļa galiem ritina uz priekšu. Maliņas ieloka uz iekšu (bet tikai pašā sākumā, tik daudz cik izklāts pildījums, lai cepoties netek ārā). Ar dvieļa palīdzību rullē tālāk. Kad sarullēta, strūdeles galus, pastiepj un paliek apakšā, tur kur “šuvīte”, uz leju.
Liek ar cepamo papīru izklātā cepešpannā, kurš iepriekš sasmērēts ar kausēto sviestu. Ar dvieļa palīdzību strūdeli pārliek uz plāts.
Apsmērē ar atlikušo kausēto sviestu, ja paliek pāri tad cepšanas vidū var vēlreiz pārsmērēt pāri strūdelei.
Cep 20-30 minūtes, līdz zeltaini brūna. Es pēc 10 minūtēm samazināju temperatūru uz 200°C,jo strūdeles virspuse sāka par ātru “sabrūnēt”, un cepu pāris minūtes ilgāk, viss atkarīgs no katras cepeškrāsns īpatnībām un niķiem.
Es ieteiktu recepti dalīt uz pusi, jo ja nav paredzēti daudz ēdāji, tad strūdele sanāk milzīga. Tā ka man uz cepešpannas bija jāliek pa diognāli, lai ietilptu.
Pasniegšanu atstāju katra paša ziņā, vai siltu ar bumbuli vaniļas saldējuma, vai ar vaniļas mērci. Vai aukstu, pārkaisītu ar pūdercukuru un pie svētdienas kafijas.
 
Vēl 10 “zelta likumi”, ko atradu, lai mīkla izdotos.
  1. Ūdens nedrīkst būt par vēsu, labāk, tad pāris grādus siltāks.(Ja ļoti precīzi tad starp 30-35°C)
  2. Mīklai vajag dot pietiekoši ilgu laiku “atpūtai”, istabas temperatūrā(!!!), stunda ir minimums.
  3. Ja tomēr mīkla ir sagatavota un to nesanāk izmantot un ir jāieliek ledusskapī, tad pēc izņemšanas no ledusskapja ļauj sasilt līdz istabas temperatūrai.
  4. Mīkla ir jāietin pārtikas plēvē, ja nav, tad vismaz jāapklāj ar kādu šķīvi vai bļodu.
  5. Ļoti svarīgi ir mīklu apsmērēt pirms “atpūtas” ar eļļu, tas padara to vijīgāku un staipīgāku.
  6. Dvielis uz kura tiks rullēta mīkla nedrīkst būt auksts, to labāk pirms tam ir sasildīt.
  7. Mīkla ar rulli ir jārullē pēc iespējas līdzeni, tā lai nerodas biezas vietas un malas.
  8. Pirms rullēšanas būtu vēlams noņemt gredzenus un rotaslietas, tā izvairoties, ka mīkla tiks “savainota”, un izveidosies caurums.
  9. Galdu vai virsmu ieteicams pirms tam atbrīvot un sagatavot, jo mīklai vajag daudz vietas. Dvielīti labāk ņemt ar rakstiņu, lai tik tiešām zem mīklas nebūtu jābāž avīze.
  10. Pats galvenais strūdeles mīklai nepatīk stress un steiga. Viss ir jādara lēnām un mierīgi ar labām domām. Mīkla ir ļoti elastīga un no tās nevajag baidīties!
*Eckart Witzigmann “Süße Verführungen”


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru