Citreiz
labi aizmirsts vecais, tikai jaunās skaņās, ir pats labākais un
garšīgākais. Buberts, gan jau kā lielākajai daļai, arī man,
saistās ar bērnības atmiņām. Tad gan, atceros, ka tas tika
pasniegts ar žāvētu augļu ķīseli. Šī recepte gan nav latviešu
klasiskā, kāda ir zināma, drīzāk adaptēta vācu Grießflammreli
recepte,
kas tas pats buberts latviešu izpratnē vien ir, tikai ar mazāk
olām, cukuru un savādāku pagatavošanas veidu- pavisam minimāli
veselīgāk.....
Pat vislielākos skeptiķus, kas norauc degunu
izdzirdot vārdu “buberts” vien, izdosies ar šādu jauninājumu,
kā kraukšķīgu cukura garoziņu, pārliecināt pagaršot, un pašās
beigās tiks prasīts pēc papildporcijas. Un man tā vien gribās
šo garšīgo un nepelnīti aizmirsto desertu nosaukt par Crème
brûlée
latviešu gaumē.
Priekš
4 personām
2
olas (M izmērs)
šķipsna
sāls
4
ēdamkarotes cukurs
650
ml piens
1
tējkarote vaniļas cukurs (var ņemt arī vaniļas pāksti, protams)
100g
manna
4
ēdamkarotes brūnais cukurs
Olu
baltumus atdala no dzeltenumiem. Olu baltumus kuļ ar šķipsnu
sāls, kad masa sāk palikt balta, tad lēnam ber klāt cukuru un kuļ
līdz izveidojās vijīgas un cietas putas.
Olu
dzeltenumus sajauc ar 50ml piena, neputo, galvenais, lai ir labi
sajaukušies. Atlikušos 600ml piena ar vaniļas cukuru
uzkarsē un lēnām maisot katliņā ber mannā.
Maisot uz mazas uguns vāra līdz mannā putra sabiezē. Ņem katliņu
nost no plīts un iemaisa olu dzeltenumus, tad iecilā sakultos olu
baltumus. Tad kaltiņu uzliek vēlreiz uz plīts un maisot (drīzāk
gaisīgi cilājot, lai nepazūd apjoms), pavisam īsi uzkarsē.
Bubertu lej
karstumizturīgos trauciņos un atdzesē. Pirms pasniegšanas
pārkaisa ar brūno cukuru un piededzina ar gāzes degli. Labi garšo
arī viens pats, var pasniegt ar svaigām ogām, vai arī ar kādu
ķīseli vai ogu mērci.